Denacionalizēto namu īrnieki prasa valdībai kompensāciju zemes, naudas vai mājokļa veidā

Denacionalizēto namu īrnieki prasa valdībai kompensāciju zemes, naudas vai mājokļa veidā

Rīga, 12.okt., LETA. Latvijas Denacionalizēto namu īrnieku asociācija ceturtdien piketā pie Ministru kabineta ēkas pieprasīja valdībai lemt par kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem zemes, naudas vai mājokļa veidā, novēroja aģentūra LETA.

Aptuveni 30 piketa dalībnieku uzsvēra, ka, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijā denacionalizēto māju īrnieku problēma joprojām netiek risināta.

Piketa dalībnieki bija sagatavojuši vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā pieprasīts garantēt Augstākās padomes (AP) 1991.gada 30.oktobra lēmuma "Par LR likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" un "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību" izpildīšanu. Šajā lēmumā tika noteikts, ka līdz 1991.gada 1.decembrim jāizstrādā un jāiesniedz AP likumprojekts "Par kompensācijām", taču tas līdz šim nav izpildīts, uzsvēra viens no piketa organizatoriem Evalds Paurs.

"Uzskatām, ka noklusēt šo AP lēmumu un izlikties, ka šāds lēmums neeksistē, ir amorāla un nosodāma pozīcija," uzsvēra Paurs.

Viņš norādīja, ka, ignorējot šo AP lēmumu, denacionalizēto māju īrnieki tiek pazemoti ar "palīdzību" kā maznodrošinātām personām. "Tā ir ciniska maldināšana, jo šī "palīdzība" nekad nav bijusi un nebūs īrniekiem nodarīto zaudējumu segšana, bet gan valsts, gan pašvaldības ar likumu maskēta līdzekļu virzīšana namīpašniekiem labuma gūšanai," skaidroja Paurs.

Piketa dalībnieki uzsvēra, ka AP 1991.gada 30.oktobra lēmuma izpildīšana būtu novērsusi diskrimināciju un tagad nebūtu iegansta iztēlot pirmsreformas īrniekus kā šķērsli dzīvokļu tirgus attīstībai.

Paurs norādīja, ka jau patlaban denacionalizēto namu īrniekiem tiekot prasīta nesamaksājama īres maksa, piemēram, viņam tā ir seši eiro par kvadrātmetru. "Īpašnieki īres maksu gatavojas vēl paaugstināt, taču mūs - īrniekus - par nemaksāšanu gatavojas izlikt no dzīvokļiem, vietā neierādot pienācīgu mājokli, bet labākajā gadījumā piedāvājot istabu kopmītnē," viņš skaidroja.

Piketa dalībnieki prasīja valdībai neapstiprināt jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kamēr netiks pieņemts likums "Par kompensācijām" atbilstoši AP 1991.gada 30.oktobra lēmumam. "Pretējā gadījumā tiks dubultota denacionalizēto namu pirmsreformas īrnieku diskriminācija, kurai jau būs nepārprotamas genocīda pazīmes un līdztekus tiks legalizēta jau pieņemto likumu nepildīšana," norādīja Paurs.

Vairāki piketa dalībnieki aģentūrai LETA norādīja, ka, visticamāk, viņiem nebūs citas izvēles, kā vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi un valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien tiks skatīts jauns Dzīvojamo telpu īres likumprojekts, kuram būtu jāsekmē kvalitatīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā, kā arī piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem.

Jaunais likums reglamentēs noteikumus dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus vai kopmītnēs esošo telpu īres līgumus arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā īres tiesiskā regulējuma jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus.

Savukārt iepriekš noslēgtais īres līgums jaunajam ieguvējam būs saistošs tikai tad, ja īres līgums būs nostiprināts zemesgrāmatā. Šāda publiski pieejama informācija ļaus mazināt ēnu ekonomiku īres tirgū.

Likumprojekts paredz īres tiesību nostiprinājuma lūdzējus atbrīvot no Zemesgrāmatu likumā noteiktajām kancelejas nodevām, kā arī nostiprinājuma lūgumi zemesgrāmatu nodaļā tiks apliecināti bez maksas, tādējādi neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam.

Līdz ar jauno regulējumu būtiski tiks mainīta tiesvedības kārtība no īres tiesiskajām attiecībām izrietošajos jautājumos. Likumprojektā iekļautas normas, kas paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu gadījumos, kad īrnieka pienākums ir atstāt īrēto dzīvojamo telpu likumprojektā noteiktajos gadījumos - termiņa notecējums, īres maksas parāda gadījumā, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā.

Piedāvātais risinājums, atšķirībā no pastāvošā regulējuma, kas paredz visu strīdu izšķiršanu prasības kārtībā, būtiski paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku, samazinās ar to saistītās izmaksas, kā arī būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem, tādā veidā padarot rentablu jaunu īres namu būvniecību.

Tāpat būtiska izmaiņa, salīdzinot ar patlaban spēkā esošo regulējumu, būs regulējuma maiņa saistībā ar īres līguma termiņu - īres līgumus turpmāk vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku. Proti, īres līgums būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku, un, termiņam beidzoties, īrniekam būs pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju netiks noslēgts jauns īres līgums.

Tāpat kā līdz šim, īrniekam īres tiesisko attiecību laikā bez īpaša pamata būs iespēja uzteikt līgumu, brīdinot izīrētāju vienu mēnesi iepriekš. Savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs uzteikt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos.

Tāpat izmaiņas skars arī īrnieka ģimenes locekļu tiesības - ģimenes locekļi turpmāk neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi ģimenes locekļi vairs nebūs arī solidāri atbildīgi par no īres līguma izrietošo saistību izpildi. Vienīgi īrnieka nāves gadījumā ģimenes locekļiem paredzētas tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā līguma nosacījumus.

Jaunajā likumprojektā arī noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu īres tiesisko attiecību laikā tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.

Ņemot vērā jaunā regulējuma būtisko atšķirību no patlaban spēkā esošā, paredzēts arī pārejas regulējums, saskaņā ar kuru līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim iepriekš noslēgtie īres līgumi būs jāieraksta zemesgrāmatā.

Tāpat pārejas regulējumā paredzēts izīrētāja un īrnieka pienākums noslēgt jaunu īres līgumu, ja īrnieks dzīvojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu. Savukārt, ja vienošanos neizdosies panākt, ar attiecīgu prasību varēs vērsties tiesā, kura pēc situācijas objektīvas analīzes noteiks gan īres līguma termiņu, kas nevarēs pārsniegt 10 gadus, gan arī īres maksu.

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Ceļu būves firma "Binders" nepiekrīt KNAB izteiktajiem pārmetumiem saistībā ar būvdarbiem Barona ielā

Ceļu būves firma

Rīga, 13.dec., LETA. Ceļu būves firma "Binders" ir informēta par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūgumu prokuroram piemērot pret uzņēmumu piespiedu ietekmēšanas līdzekļus saistībā ar Rīgā, Barona ielā, veiktajiem būvdarbiem, taču uzņēmums kategoriski nepiekrīt izvirzītajiem pārmetumiem, aģentūrai LETA sacīja "Binders" pārstāve Vita Noriņa.